Vērtēšanas kārtība

Jelgavā

2020.gada 1. septembrī                                                                                     Nr. 3/ 2020

JELGAVAS SPĪDOLAS VALSTS ĢIMNĀZIJAS

VĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA

 

Izdots saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10.panta trešās daļas 2. punktu,

MK 27.11.2018.noteikumu Nr.747 15.punktu, 11.pielikuma 19.punktu, 12.pielikuma 21.punktu, un MK 03.09.2019. noteikumu Nr.416 20.punktu un 11. pielikuma 16.punktu.

  1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas (turpmāk tekstā – ģimnāzija) izglītojamo (turpmāk tekstā – skolēnu) mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība nosaka, kā tiek vērtēti un skolas dokumentācijā atspoguļoti skolēnu mācīšanās rezultāti.

1.2. Vērtēšanas kārtība ir izstrādāta skolēniem, skolotājiem, vecākiem, lai sniegtu vienotu izpratni par skolēnu mācīšanās rezultātu vērtēšanas pamatprincipiem.

1.3. Skolēna sasniegumi tiek vērtēti, izmantojot formatīvo un summatīvo vērtējumu:

   1.3.1. formatīvo vērtēšanu izmanto kā atgriezenisko informāciju skolēna mācīšanās procesā (apguves līmeņi: S/T/A/P; apguves procenti), to skolotājs var izmantot kā papildu pierādījumu 3.3.3. ;

   1.3.2. summatīvo vērtējumu izmanto mācīšanās posma noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu:

          1.3.2.1. temata vai temata daļas noslēgumā,

          1.3.2.2. apjomīga darba noslēgumā (projekts, jaunrades, pētnieciskais darbs u.c.),

         1.3.2.3. mācību semestra, gada noslēgumā,

         1.3.2.4. kursa noslēgumā.

1.4. Summatīvajā vērtēšanā izmanto 10 ballu skalu, vērtē saskaņā ar izstrādātiem kritērijiem.

1.5. Skolēnam nepieciešams iegūt vērtējumu visos mācību priekšmetu/kursu obligāti noteiktajos vērtēšanas darbos (turpmāk tekstā – ieskaites), kas tiks izmantoti semestra, gada un kursa vērtējuma aprēķinam.

1.6. Īpašos gadījumos (ilgstoša slimība, skolas attaisnota prombūtne izglītojošu aktivitāšu dēļ), ja skolotājam ir formatīvi apliecinājumi satura apguvei, skolēns var tikt atbrīvots no ieskaites.

1.7. Ieraksti par skolēna mācīšanās rezultātiem tiek fiksēti elektroniskajā žurnālā.

1.8. Ar šo kārtību un plānotajiem obligātajiem vērtēšanas darbiem mācību priekšmetu skolotāji skolēnus iepazīstina mācību gada/kursa sākumā.

1.9. Valsts pārbaudes darbu organizēšana un vērtēšana norit saskaņā ar MK noteikumiem.

  1. Vērtēšanas plānošana un atbildība

2.1.Ģimnāzijas administrācija:

   2.1.1. kontrolē pedagogu veiktos ierakstus par skolēnu mācīšanās rezultātiem elektroniskajā žurnālā,

   2.1.2. pārrauga vērtēšanas norises grafiku, lai nodrošinātu vienmērīgu skolēna mācību slodzi.

2.2. Priekšmetu pedagogi:

   2.2.1. lai dotu skolēnam iespēju daudzpusīgi apliecināt zināšanas un prasmes, plāno vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus un organizē ne mazāk kā divus vērtēšanas darbus semestrī,

   2.2.2.plānotos vērtēšanas darbus iekļauj mācību priekšmetu kalendārajos plānos un semestra sākumā par to informē skolēnus,

   2.2.3. vismaz nedēļu pirms plānotās ieskaites precizē laiku, tēmu un kritērijus, veic informatīvu ierakstu elektroniskajā žurnālā un pārbaudes darbu plānotājā,

   2.2.4.vienā dienā skolēnam plāno ne vairāk kā vienu ieskaiti,

   2.2.5. ieskaites darbu izlabo vienas, apjomīgu darbu – divu nedēļu laikā, fiksējot vērtējumu elektroniskajā žurnālā ieskaites norises datumā,

   2.2.6.vērtētās ieskaites uzglabā līdz attiecīgā mācību gada papildu mācību pasākumu beigām.

2.3. Skolēns:

   2.3.1. ir atbildīgs par savlaicīgu plānoto ieskaišu kārtošanu,

   2.3.2. pēc vērtējuma saņemšanas ir tiesīgs iepazīties ar novērtēto darbu individuāli konsultācijā,

   2.3.3. ir tiesīgs nedēļas laikā pēc ieskaites vērtējuma fiksēšanas elektroniskajā žurnālā savu sniegumu uzlabot:

           2.3.3.1. skolotājs ar skolēnu analizē ieskaites rezultātus,

          2.3.3.2. ar skolotāju vienojas par laiku un veicamajiem uzdevumiem snieguma uzlabošanai;

   2.3.4. kavētu ieskaiti kārto divu nedēļu laikā pēc atgriešanās skolā, par to iepriekš vienojoties ar skolotāju,

   2.3.5. nenokārtojot ieskaiti divu nedēļu noteiktajā papildtermiņā, saskaņā ar 1.5. punktu, pilda ieskaites darbu skolotāja norādītajā laikā,

   2.3.6. ieskaites vērtējuma apstrīdēšanas gadījumā (arī pēc skolotāja skaidrojuma), raksta pamatotu iesniegumu direktora vietniekam izglītības jomā, kurš organizē pārvērtēšanu,

   2.3.7. ir tiesīgs uzlabot gada vērtējumu (7.-9.klasē) vai gada/kursa vērtējumu (10.-12.klasē), veicot noslēguma vērtēšanas darbu par visu gada/kursa saturu, pamatojoties uz argumentētu iesniegumu direktora vietniekam izglītības jomā:

          2.3.7.1. -9.klases divu nedēļu laikā pēc vērtējuma izlikšanas,

          2.3.7.2.-12.klases līdz 12.klases mācību gada beigām.

  1. Vērtējumu atspoguļošana elektroniskajā žurnālā, liecībā, apliecībā un atestātā

 3.1.Gada radošos, pētniecības un projektu darbus (turpmāk tekstā RPD) vērtē 10 ballu skalā, elektroniskajā žurnālā fiksē RPD veidu, nosaukumu un vērtējumu. Atspoguļo atsevišķā ierakstā sekmju izrakstā/liecībā/apliecībā/atestātā.

3.2.Ēnu dienas prezentācijas vērtējumu skolēni saņem latviešu valodā kā publiskās runas prasmju vērtējumu.

3.3. Semestru, gada un kursa vērtējumu izlikšana:

   3.3.1. vērtējumu izliek, ja skolēns ir saņēmis vērtējumu visās ieskaitēs, izņemot gadījumus, kas atrunāti 1.6. punktā, aprēķinot ieskaišu vidējo vērtējumu,

   3.3.2. aprēķinot vidējo vērtējumu, tiek ņemts vērā katra ieskaites darba īpatsvars (%),

   3.3.3. ja vidējais vērtējums šķiras (0,5), lai vērtējumu paaugstinātu, skolēnam ir iespēja demonstrēt papildu pierādījumus,

   3.3.4. semestru vērtējumus izliek 8.,9.,11.,12.klašu skolēniem; 7. un 10.klašu skolēniem pirmā semestra beigās tiek izsniegts sekmju izraksts,

   3.3.5. apliecībā par pamatizglītību (9.kl.) tiek atspoguļots mācību priekšmeta pēdējā gada vērtējums,

   3.3.6. atestātā par vispārējo vidējo izglītību (12.kl.) tiek atspoguļots:

            3.3.6.1. mācību priekšmeta pēdējā gada vērtējums;

            3.3.6.2. mācību priekšmeta kursa vidējais vērtējums tiem skolēniem, kuri uzsāk mācības (10.klasē) 2020.gadā.

3.4. Ieraksti par mācību procesu elektroniskajā žurnālā atspoguļojami ar šādiem apzīmējumiem:

   3.4.1. summatīvie vērtējumi (1-10) atbilstoši vērtēšanas skalai;

    3.4.2. formatīvie vērtējumi:

           3.4.2.1. apguves līmeņi: S-sācis apgūt, T-turpina apgūt, A-apguvis, P-apguvis padziļināti,

           3.4.2.2. apguves procenti (%);

   3.4.3.informatīvie ieraksti:

          3.4.3.1. i/ni – ieskaitīts/ neieskaitīts (piemēram, iesniedzis, paveicis, piedalījies);

           3.4.3.2. n – kavējis stundu, nav piedalījies;

           3.4.3.3. nv – nav vērtējuma, ko izmanto, ja skolēns:

                    3.4.3.3.1. vērtēšanas darbu nav veicis vai nodevis noteiktajā termiņā,

                    3.4.3.3.2. nav piedalījies 50% un vairāk mācību stundās un nav kārtojis plānotās ieskaites;

          3.4.3.4. atb – atbrīvots, ko izmanto, ja skolēns atbrīvots:

                     3.4.3.4.1. no ieskaites saskaņā ar 1.6. punktu,

                     3.4.3.4.2. no dalības stundā, ja atrodas skolas attaisnotā prombūtnē izglītojošu pasākumu dēļ.

  1. Sadarbība ar vecākiem

4.1. Skolēna iegūtie vērtējumi tiek regulāri atspoguļoti elektroniskajā žurnālā, kas ir pieejams vecākiem un skolēniem, vai ne retāk kā reizi mēnesī klases audzinātājs vērtējumus rakstiski paziņo nepilngadīga skolēna vecākiem vai pilngadīgam skolēnam, iepriekš vienojoties.

4.2. Klases audzinātājam ir pienākums regulāri informēt vecākus par skolēnu nepietiekamu mācību sasniegumu un problēmām, pēc nepieciešamības veicot informatīvus ierakstus vai individuāli sazinoties.

4.3. Neattaisnotu kavējumu, nepietiekama snieguma vai saņemtu ierakstu nv gadījumā vecākiem ir pienākums sazināties ar audzinātāju vai mācību priekšmeta skolotāju, lai kopīgi plānotu skolēna mācību snieguma uzlabošanu.

4.4. Tiekoties ar vecākiem, pēc vecāku pieprasījuma pedagogi nodrošina iespēju iepazīties ar bērna pārbaudes darbiem un izmanto tikai tos elektroniskajā žurnālā veiktos ierakstus un skolēna darbus, kas attiecas uz šo vecāku bērnu.

 

 

Direktore                                                                                             I.Vilkārse

 

MK noteik. Nr. 747  “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un  pamatizglītības programmu paraugiem”,

MK noteik .Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 10. pielikums

 

Skolēna mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā

 

  1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

1.2. apgūtās pamatprasmes mācību jomā un caurviju prasmes;

1.3. attīstītie ieradumi un attieksmes, kas apliecina vērtības un tikumus;

1.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika.

  1. Skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 – izcili, 9 – teicami, 8 – ļoti labi, 7 – labi, 6 – gandrīz labi, 5 – viduvēji, 4 – gandrīz viduvēji, 3 – vāji, 2 – ļoti vāji, 1 – ļoti, ļoti vāji). Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā.
  2. Skolēns iegūst vērtējumu 9 un 10 balles, ja:

3.1. ir apguvis zināšanas, izpratni un pamatprasmes mācību jomās, caurviju prasmes un spēj mācību saturu patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu veidošanai un kompleksu problēmu risināšanai mainīgajās reālās dzīves situācijās;

3.2. prot risināt atbilstošas problēmas, pamatot un loģiski argumentēt domu, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;

3.3. spēj atsevišķas zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, samērojot ar realitāti;

3.4. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;

3.5. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā.

  1. Skolēns iegūst vērtējumu 6, 7 un 8 balles, ja:

4.1. spēj ar izpratni reproducēt mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;

4.2. prot izmantot zināšanas un prasmes, pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;

4.3. uzdoto veic apzinīgi, parāda spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības;

4.4. mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī;

4.5. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;

4.6. mācību sasniegumi attīstās veiksmīgi.

  1. Skolēns iegūst vērtējumu 4 un 5 balles, ja:

5.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus un likumsakarības, risina lielāko daļu tipveida uzdevumu bez kļūdām;

5.2. mācību saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;

5.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;

5.4. var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu;

5.5. maz attīstītas sadarbības un saziņas prasmes;

5.6. mācību sasniegumi attīstās.

  1. Skolēns iegūst vērtējumu 1, 2 un 3 balles, ja:

6.1. pazīst un spēj vienīgi uztvert mācību saturu, bet nespēj iegaumēt un reproducēt pietiekamu apgūstamā satura apjomu (vismaz 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;

6.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā;

6.3. personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa;

6.4. nav attīstīta sadarbības prasme;

6.5. mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama.

  1. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.