Parasti saka, ka skola esot otrās mājas, taču Spīdola ir kaut kas cits. Tā ir skolotāji. Tā ir skolēni. Tā ir direktore, un viņas komanda. Spīdola ir viens vesels, kuru veido šie cilvēki. Tā nevarētu pastāvēt bez mums, un mēs bez tās. Spīdola iemācīja ieklausīties, saprast un darīt. Tā iemācīja veikt nepieciešamos soļus, lai piepildītu sapņus. Spīdola nekad mūs nepametīs, tā vienmēr būs ar mums, mūsu sirdīs. Veldzējoties atmiņās atcerēsimies laikus, kad bijām bērni, skolēni. Atcerēsimies pamatskolas un/vai vidusskolas gadus, kurus pavadījām priekos, bēdās, ar draugiem un jauniem cilvēkiem. Kurus pavadījām mācoties un iepazīstot daudz kā jauna. Iepazīstot sevi no dažādiem dzīves aspektiem un citus no viņu perspektīvas.

Šogad Spīdolai aprit 31. gads un 10. soc. klase vēlas to sveikt skaistajā jubilejā ar prieku un laimi. Lai tā turpina spīdēt vēl mūžīgi, kamēr mēs vēl te esam.

Patrīcija Lintiņa 10.soc