Projekta “Atbalsts Latvijas medijpratībai” ietvaros Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā mācību procesā tiek integrētas aktuālās medijpratības tēmas, apmācīti skolotāji, skolēniem vadītas īpašas medijpratības nodarbības.

Mediju pratību raksturo kā  prasmi uztvert, saprast, analizēt un vērtēt mediju vēstījumus (UNESCO), uzsverot, ka mediju pratība nav prasme, ko var apgūt vienreiz un uz visiem laikiem, kā tas, piemēram, ir ar peldēšanu. Mediju pratība ir jāmācās visu laiku, tā ir pastāvīgi jāatjauno, tā nemitīgi jūs izaicina (Tihomir Loza, 2016)

Mūsdienu medijiem ir īpaša ietekme uz jauniešiem, kas ir galvenā interneta un TV auditorija, līdz ar to jaunieši arī ir visuzņēmīgākie, visvieglāk ietekmējamie. Speciālistu veiktā sociālo tīklu analīze un vērojumi parādījuši, ka pusaudžiem un jauniešiem ir raksturīgi konkrēti informācijas patēriņa ieradumi, piemēram, vēlme nekavējoties reaģēt, veikt nejaušu izvēli, arī secinājumus balstot nejauši iegūtā informācijā, ieradums vispirms pievērsties un reaģēt uz attēliem, nemīlot tekstu. Šajā vecumposmā jauniešiem ir kopīga tendence – ticēt.

Atšķirībā no iepriekšējo paaudžu mediju pieredzes, mūsdienās žurnālists var būt ikviens. Jau skolas vecuma bērni var kļūt par aktīviem sociālo tīklu žurnālistikas dalībniekiem (twitter, facebook, instagram …), brīvprātīgiem reportieriem (Delfi «Aculiecinieks») vai  blogeriem. Tādēļ, apgūstot medijpratību, centīsimies kopīgi veicināt ATBILDĪBU, prasmi droši lietot medijus (aizsargāt savus un citu personu datus un privāto informāciju), kļūstot par prasmīgiem informācijas lietotājiem un arī radītājiem.