Nesen esam atgriezušies no apmaiņas brauciena Vācijā. Nedēļu no 15. līdz 22.augustam pavadījām Kaizerslauternā viesu ģimenēs. Kaizerslauternas Alberta Šveicera ģimnāzijā uz kopīgu sadarbības projektu sabrauca Igaunijas, Latvijas un Vācijas skolēni. Mūsu apmaiņas brauciena tēma bija ENERĢIJA, tātad viss par un ap to. Jāsaka gan, ka Vācijā cilvēki tiešām ļoti domā par apkārtējo vidi un tās resursu saglabāšanu, visur ir izvietotas ‘miskastes’ atkritumu šķirošanai, arī nopērkot dzērienu un nesot atpakaļ tukšo pudeli jauna dzēriena iegādei ir atlaide (0,15 €), tiek domāts arī par ekoloģiskas enerģijas ražošanu (saule, vējš, atkritumi).

Katrs mūsu rīts sākās ar agro celšanos un došanos uz skolu, lai sēstos skolas solā un sāktu mācības kopā vācu skolēniem par nedēļu ātrāk nekā Latvijā.

Pēc mācībām pirmajā dienā iepazināmies ar apkārti, pilsētu, Alberta Šveicera ģimnāziju un devāmies uz savām šīs nedēļas jaunajām mājām.  Pilsēta bija tiešām ļoti skaista, tīra un sakopta,  pavērās daudz fantastiskui skatu uz pilsētu no kalnu skatupunktiem.  Otrdienas vakaru pavadījām iepazīstoties un tērzējot ar pārējiem apmaiņas skolēniem ‘bārbekjū’ vakarā. Sākot ar trešdienu sākās mūsu projekta ekskursiju laiks. Tātad trešdien devāmies uz bioatkritumu pārstrādes rūpnīcu, kur mums tika rādīts, kā no izlietotajām un izmantotajām lietām, sadegot, rada enerģiju. Ceturtdiena bija patiesi nogurdinoša diena, jo izbraucām jau agri. Lai dotos ceļā, no rīta visi pulcējāmies dzelzceļa stacijā un mūsu diena varēja sākties! Sākumā devāmies caur mežu, kas nedaudz atgādināja mūsu pašu ,,Poikaiņus”, uz kalna virsotni, lai apskatītu solārās lampas, kas ražo saules enerģiju un tādejādi arī daļēji nodrošina pilsētu ar apkuri, silto ūdeni un elektrību. Vēlāk devāmies garā, samērā nogurdinošā sportiskā aktivitātē. Stundas attālumā no Kaizerslauternas tūristiem ir iespējams braukt ar senlaicīgu transporta līdzekli – drezīnām, pārvietojoties pa sliedēm, liekot lietā tikai kāju spēku – minoties, nobraucām 18 km, tā nesteidzīgi varējām baudīt un vērot dabu.

Piektdienas plānos bija darbs pie projekta rezultātu apkopošanas, visiem kopīgi (igauņiem, latviešiem un vāciešiem) bija jāveido prezentācijas par atjaunojamo enerģiju, jāparāda, kā enerģiju ražo mūsu valstīs un, ko mēs varam darīt mātes dabas labā.

Vispatīkamākie un mierīgākie bija vakari, kad kopā devāmies uz pilsētu un baudījām naksnīgās pilsētas strūklakas, apgaismojumu un kokteiļus, un pavadījām laiku kopā ar jauniegūtajiem draugiem, daloties notikumos un stāstos par dzīvi Latvijā, Igaunijā un Vācijā. Protams, pēc šī ceļojuma ir iespējams salīdzināt, dzīves līmeni, cilvēku attieksmi un valsti kopumā. Vācieši stāstīja, ka viņiem ir iespējams augstāko izglītību iegūt tikai par maksu, pagaidām pie mums vēl ir iespējams iegūt arī budžeta vietas, pagaidām…  taču salīdzinot disciplīnu skolās un mācību stundās, varu teikt, ka Vācijā tā ir augstāka. Neviens skolā nelieto mobilos tālruņus. Nedaudz skumjš fakts, manuprāt, bija tas, ka par Latviju ir priekšstats, ka dzīvojam ļoti nabadzīgi un nezinām daudz ko no dzīves, mums pat pajautāja vai zinām, kas ir boulings.

Pozitīva nedēļa, … taču jauniegūtos draugus no Vācijas mēs satiksim jau nākamgad septembrī, kad viņi viesosies mūsu skolā projekta turpinājumā!

To visu piedzīvoja Madara, Dārta, Eva, Maija un Roberts